Perikls

Perikls (sengrieķu: Περικλῆς; dzimis ap 495. gadu p.m.ē., miris 429. gadā p.m.ē.) bija viens no nozīmīgākajiem Senās Grieķijas valstsvīriem — Atēnu politiķis, orators un karavadonis —, kura darbība atstāja ilgstošu ietekmi uz Atēnu un visas antīkās pasaules vēsturi. Viņš 5. gadsimtā p.m.ē. bija vadošā politiskā figūra Atēnās, laikā, kad pilsētvalsts sasniedza politiskās varas, militārās ietekmes un kultūras uzplaukuma virsotni. Perikls antīkajā pasaulē tiek uzskatīts par vienu no demokrātijas idejas praktiskajiem nostiprinātājiem un par centrālo personu Atēnu “zelta laikmeta” vēsturē. Perikla loma Atēnu politiskajā, militārajā un kultūras attīstībā bija daudzpusīga. Politiskajā jomā viņš veicināja tiešās demokrātijas nostiprināšanu, paplašinot pilsoņu līdzdalību valsts pārvaldē un ieviešot atalgojumu par sabiedriskajiem amatiem, tādējādi padarot politisko līdzdalību pieejamāku plašākām sabiedrības grupām. Militārajā ziņā Perikls kā stratēģis noteica Atēnu jūras lielvalsts politiku, balstot to uz spēcīgu floti un Atēnu hegemoniju Dēlas jūras savienības ietvaros, kuru viņa vadībā pārveidoja par Atēnu parvaldītu impēriju. Viņš Peloponēsas kara sākumposmā arī vadīja Atēnas.

Kultūras jomā Perikls aktīvi atbalstīja mākslu, literatūru, filozofiju un arhitektūru, veicinot vērienīgus būvniecības projektus Akropolē, tostarp Partenona celtniecību, kas nostiprināja Atēnu reputāciju kā klasiskās kultūras etalonu. Ar viņa darbību cieši saistīts jēdziens “Perikla laikmets”, kas parasti apzīmē periodu, kad Perikls bija Atēnu ietekmīgākais publiskais līderis (aptuveni 461–429 p.m.ē.). Šo posmu raksturo izcils politiskais, kultūras un intelektuālais uzplaukums, kura laikā tapa daudzi klasiskās grieķu kultūras kanoniskie sasniegumi — drāma, vēstures rakstniecība, filozofija un tēlotājmāksla —, kas vēlāk kļuva par Rietumu pasaules pamatu. Tādējādi Perikls vēsturē tiek uztverts ne tikai kā politiķis un karavadonis, bet arī kā simboliska figūra Atēnu “zelta laikmetam” un klasiskās Grieķijas ideālu iemiesotājs.